Sākumlapa
Nosutīt pa e-pastu
Saites lapas kārte
en

Jaunumi
E-pasts:
pieteikties atteikties
Europa-Direkt seminārs Drēzdenē (24.-29.maijs)
28.06.2010.

Europa-Direkt seminārs Drēzdenē (24.-29.maijs)

Mūsu koledža jau trešo gadu piedalās projektā „Māsu izglītības sistēma Francijā, Vācijā un Latvijā”, ko vada organizācija „Europa-Direkt” Drēzdenē (Vācija). Projekta ietvaros caurmērā trīs reizes gadā notiek partneru tikšanās-semināri. Un partneri ir: Frīdrihštates slimnīcas māsu skola Drēzdenē, māsu skola Brestā (Francija) un mēs – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža. Tikšanās notiek katrā no valstīm pēc kārtas. Studentiem ir iespēja dalīties savā līdzšinējā profesionālajā pieredzē, diskutēt par tēmām, kas saistītas ar māsu profesijā strādājošo kompetencēm, izglītību, darba slodzi u.c. Ir iespēja apmeklēt ārstniecības iestādes un novērot māsas, ārstu palīgus viņu praktiskajā darbībā katrā no projekta dalībvalstīm. Protams, ir arī sarunas, diskusijas, otras valsts kultūras iepazīšana neformālā gaisotnē.
Mūsu koledžas studenti savulaik ir ciemojušies gan Francijā, gan Vācijā, gan arī uzņēmuši ciemiņus savās mājās pagājušā gada februārī. Maijā tad nu atkal bija pienākusi ciemu reize un divpadsmit māszinību programmas 1. un 2. mācību gada studentes posās ceļā uz Drēzdeni.
Tā bija nedēļu ilga, priecīga atkalredzēšanās ar draugiem, kas iepazīti iepriekšējā tikšanās reizē Sanmalo, Francijā. Divas dienas pagāja Drēzdenē, kur vācu studenti iepazīstināja ar pilsētas skaisto vēsturisko centru, kā arī savas medicīnas skolas ēku, kura gan tuvākajā nākotnē tiks nojaukta, jo paredzēts pārcelties uz jaunām, tieši skolai būvētām telpām. Visi kopā, sadalījušies internacionālās grupās, semināra dalībnieki veica „Drēzdenes ralliju”, proti, mēģināja orientēties un iepazīt pilsētu, pildot dažādus uzdevumus, piemēram, 1) no garāmgājējiem secīgi iemainot pret sarkanu milzu ābolu vairākus citus priekšmetus un maiņas beigās iegūstot no kāda mākslinieka Elbas krastmalā jauku Drēzdenes akvareli, 2) meklējot pilsētas vaibstos zaļo krāsu un sacerot dzejoli par šo zaļumu, 3) veidojot ziņu raidījumu ar intervijām par dienas notikumiem pilsētā un tml.
Ļoti interesants bija Drēzdenes higiēnas muzeja apmeklējums.
Viena diena bija veltīta Arnsdorfas psihiatriskās slimnīcas apskatei, kas ir viena no lielākajām un labiekārtotākajām šāda veida slimnīcām Austrumvācijā, kā arī interno slimību un ķirurģijas nodaļu apmeklējumam Kamencā.
Atlikušās divas dienas aizritēja klusajā un kalnainajā Oberlauzicas apvidū, kur mežu ielokā celtajos, komfortablajos brīvdienu koka namiņos Širgisvaldē – apmēram stundas braucienā no Drēzdenes un pāris kilometru attālumā no Čehijas robežas – turpinājās sarunas par māsu izglītību Vācijā, kas, protams, nekavējoties izsauca asociācijas ar Latviju. Nepiespiestā atmosfērā kopīgi tika apgūti atsevišķi vārdi un teicieni vācu, franču un latviešu valodā. Grupas atklāti dalījās iespaidos viena par otru, gan arī vērtēja pašas sevi. Latvietes izrādījās bija radījušas par sevi gaumīgi un eleganti ģērbtu, draudzīgu, zinošu, tomēr nedaudz atturīgu, uz sevi vērstu un nepunktuālu (!) meiteņu iespaidu.
Kopīgi izvērtējot šo tikšanos, kā jau tas nereti mēdz gadīties, atskanēja arī pa kritiskai piezīmei (atsevišķas nodarbības un spēles pārāk bērnišķīgā līmenī, vienā istabā nevis atsevišķas gultas, bet gan viena kopīga „laulības gulta”, vairākas dienas pēc kārtas pusdienās viens un tas pats ēdiens - nūdeles). Te nu organizatoriem, tā teikt, tika viela pārdomām. Tomēr ne vienmēr pie vainas izrādījās organizatori. Par vairāk nekā trīs stundas ilgo salšanu un nīkšanu Drēzdenes stacijā, gaidot vilcienu uz Širgisvaldi, vaina pilnībā jāuzņemas bargajam negaisam, kas zibeņus mezdams un pērkoņus rībinādams, aizvirzījās gar pamali, pa ceļam pamanīdamies sagāzt kokus pāri dzelzceļa sliedēm un applūdināt veselu sliežu ceļa posmu.
Taču kopumā Vācijā pavadītais laiks deva daudz jaunu atziņu un radošu ierosmju turpmākajam. Atziņas un ierosmes noteikti būs vajadzīgas septembra beigās, kad pie mums Rīgā uz kārtējo tikšanos ieradīsies franču un vācu māszinību studenti.